
Par Skaņu Muižu 360
Skaņu muiža 360 ir jauna atskaņošanas un skaņas klausīšanās pieredzes kultūrtelpa, kas ietver Latvijā pirmo ambisoniskās jeb telpiskās skaņas koncertzāli.
Tehniski pilnībā aprīkota ar stacionāru multikanālu skaņas sistēmu. Kultūrtelpa, kurā skaņu mākslinieki, komponisti un interesenti var nodarboties ar skaņas īpašību pētniecību un audiāliem eksperimentiem, izmantojot 360 grādu telpiskās skaņas sistēmu, ko veido septiņpadsmit skaļruņi trīspakāpju augstumā.
Skaņai akustiski draudzīga telpa, kurā mākslinieki, komponisti un interesenti varēs ne tikai koncertēt vai klausīties, bet arī īrēt šīs telpas Ambisoniskās skaņas apmācībām un treniņiem. Izmantot kā vietu radošajām meistarklasēm, lektorijiem un citiem ar kultūru un izglītību saistītiem pasākumiem.








Nākotne
Nākotnē tā plānota kā pastāvīga starptautiskas rezidences vieta komponistiem un mūziķiem, telpiskās skaņas koncertzāle, kā arī kultūrtūrisma galamērķis plašākai sabiedrībai, kur būs iespēja inovatīvā veidā izzināt telpisko skaņu un gūt jaunu klausīšanās pieredzi.
Ambisoniskā jeb telpiskā skaņa ir pasaulē ļoti inovatīva mūzikas forma, kas Latvijā joprojām ir patērētājiem mazpazīstama, pagaidām lielākoties zināma tikai mūzikas profesionāļu vidē. Visplāšākais pieprasījums šādas skaņas pielietojumam ir kinoindustrijā, audiovizuālajā mākslā, video un virtuālās realitātes vidē. Tās ir nozares, kur šāda ambisoniskā skaņa jau tagad top par industrijas kvalitātes standartu.
Laika gaitā plānots atjaunot arī blakus esošo papildus ēku darbam ar skaņu ierakstiem un profesionālai skaņas montāžai.

Aicinām apmeklēt
Telpiskās skaņu sistēmas demonstrācijas sesijas
Piedzīvo jaunu, nākamās paaudzes mūzikas atskaņošanas un klausīšanās pieredzi SKAŅU MUIŽĀ 360
Šovasar muižas saimnieki pirmo gadu aicina viesus pieteikties apmeklēt telpiskās skaņas demonstrācijas sesijas grupās. Iepazīt telpiskās skaņas ieskaujošo burvību, to pašiem ar savu ausi saklausot, gan izzinošos stāstos un informatīvos atstāstos.
Vēsture
Vēsturiski šī vieta saucās BAKHAUZENES PUSMUIŽA
Bakhauzene kā atsevišķa vienība pie Ropažu pilsmuižas nodalīta ap 1890. gadu, kad to pēc tēva barona Viktora fon Volfa nāves (1921-1889) manto dēls Džeimss, barons fon Volfs.
Reizē ar plašiem būvdarbiem visā Ropažu muižas teritorijā un jaunās baznīcas celšanu sākas arī Bakhauzenes saimniecības iekārtošana. Dažos avotos tā kopā ar Arnes (arī Mežarnes) pusmuižu kaimiņos parādās kā mežniecības un medību saimniecība, lai gan tās nomnieks un vēlāk īpašnieks Eižens Folkmanis (Eugen Ferdinand Volkmann (1841-1914)) pirmām kārtām Ropažos ienāk kā uzņemējs ar savām stikla ražotnēm Allažos, Augšciemā un Kangaros. Domājams, ka interese par liela meža zemes īpašuma nomāšanu Folkmaņiem ir arī sava pamatbiznesa – stikla ražošanas – dēļ, kas prasa daudz kokogļu.
Laika gaitā muižai vairākkārt mainījušies īpašnieki. Arī laika zobs to jau pamatīgi bija pagrauzis, līdz 2019. gadā, burtiski pēdējā brīdī - izdemolētu, piemēslotu, bez elektrības un bez komunikācijām, bet ar savu īpašo auru un palīgāsaucienu- atdzimt- muiža satika savus jaunos īpašniekus, un nu te top jauna kultūrtelpa “Skaņu muiža 360”.